http://dzejakristum.blogspot.com/2009/03/milais-berns.htmlMīļais bērns!
Nevarēju ilgāk gaidīt, tādēļ rakstu Tev šo vēstuli. Tā gribas zināt, kā
Tev iet, kādi Tavi sapņi, kādas Tavas bēdas…
Vakardien vēroju, kā Tu staigāji ar saviem draugiem. Gaidīju visu dienu,
cerēdams, ka Tu atradīsi laiku pastaigāties un parunāties arī ar Mani…
Vakarā Tev uzdāvināju krāsām bagātu saulrietu, sūtītā vēja vēsmiņa Tevi
pat atspirdzināja. Un Es gaidīju, bet Tu pie Manis neatnāci… Man sāp, bet Es
tomēr Tevi mīlu. Es esmu Tavs DRAUGS.
Naktī Tevi vēroju un sargāju. Noglāstīju Tavu vaigu ar mēnessgaismu. Vai
manīji manu pieskārienu? Tā gribēju ar Tevi runāt! Gaidīju, bet klusums
valdīja Tavā istabā. Man Tev vēl ir tik daudz dāvanu, ko dot - kā lai Es Tev
tās nododu?
Es esmu Tavs DIEVS.
Šorīt Tu uzmodies ar nokavēšanos. Tu steidzies. Manas asaras bira lietus
lāsēs. Šodien Tu izskatījies tik noskumis un vientuļš… Mana sirds sāp, jo Es
saprotu. Arī Mani draugi Mani sāpināja, un tomēr Es viņus mīlēju. Tāpat kā
mīlu Tevi…
Mēģinu Tev to vēstīt baltā sniega spožumā, zaļās zāles krāšņumā. Tev to
čukstu lapu un meža šalkoņā. Savu mīlestību ieelpoju ziedu smaržās un
krāsās. Dziedot to apliecinu putnu balsīs, kalnu straumes čalās, bērnu
smieklos. Tevi Es apģērbju siltos saules staros un ietinu svaiga gaisa segā.
Mana mīlestība ir dziļāka par jūras dziļumiem un lielāka par jebkuru
trūkumu vai vajadzību, kas Tev varētu būt.
DEBESU PAGALMOS MĒS KOPĀ PAVADĪSIM MŪŽĪBU.
Es zinu, cik grūti ir dzīvot virs zemes. Es tur biju. Es varu palīdzēt.
Es gribu palīdzēt. ES TEVI MĪLU! Lūdzu piesauc Mani, parunājies ar Mani,
neietērp Mani klusumā un tukšumā! Izvēle ir Tava. Es esmu te. Es gaidīšu, jo
arvien Es Tevi mīlu…
Tavs Draugs
Jēzus.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru